ES apsver jaunu tiešsaistes azartspēļu nodokli: līdz 2029. gadam mērķēti miljardi ieņēmumu

Brukselē top fiskāla maiņa, kas varētu pastāvīgi mainīt Eiropas tiešsaistes azartspēļu tirgus ainavu. Briselē bāzētais Eiropas Starptautisko politikas ekonomikas centrs (ECIPE) ir iesniedzis konkrētu priekšlikumu izmantot augošo tiešsaistes derību un digitālo kazino segmentu kā jaunu pašu resursu ES budžetam. Mērķis ir palielināt gaidāmo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ar papildu ieņēmumu plūsmu, kas rada mazāk juridisku šķēršļu nekā tieši harmonizēts nodoklis. Ideja ir vienkārša: tā vietā, lai pārkāptu valstu nodokļu suverenitāti, uzliktu nodevu bruto azartspēļu ieņēmumu (GGR) līmenī.

Šī plāna steidzamība izriet no bloka milzīgajām finansēšanas vajadzībām, jo īpaši saistībā ar parādu atmaksāšanu pēc pandēmijas. Līdz šim ES galvenokārt ir paļāvusies uz iemaksām, kas balstītas uz nacionālo kopproduktu, muitas nodokļiem, PVN un plastmasas atkritumu nodevu. Tagad tiešsaistes azartspēles tiek uzskatītas par pievilcīgu mērķi, jo tās uzrāda pārrobežu izaugsmi salīdzinājumā ar klātienes sektoru un jau ir ievērojams ekonomiskais svars. Diskusijas iegūst apgriezienus, jo Eiropas Komisija ir sagatavojusi arī iekšējos dokumentus, kas prognozē vēl lielākas summas nekā domnīcas ierosinātās.

Skaitļi un fakti

ECIPE prognozes balstās uz Eiropas Azartspēļu un derību asociācijas (EGBA) datiem un izklāsta divus galvenos scenārijus. Ar 3,5% nodevu likmi no GGR varētu gadā iegūt aptuveni 1,7 miljardus eiro. Ja ES izvēlētos 10% likmi, kopsumma līdz 2029. gadam pieaugtu līdz ievērojamiem 4,7 miljardiem eiro. Īpaši interesants ir salīdzinājums ar Komisijas aplēsēm, kas, saskaņā ar iekšējiem dokumentiem, paredz līdz 1,9 miljardiem eiro gadā no 3% nodokļa no neto apgrozījuma, kopumā apmēram 13,3 miljardus eiro septiņu gadu budžeta ciklā.

Galvenais domstarpību punkts joprojām ir kanālu izveidošana. Kamēr nozares pārstāvji brīdina, ka lielākas slodzes varētu novirzīt spēlētājus uz melno tirgu, ECIPE ziņojums nepārprotami nepiekrīt šim viedoklim.

"Lai gan ir apgalvots, ka nodokļu palielināšana varētu arī izraisīt pāreju no licencētām azartspēlēm uz nelegālām azartspēlēm, tas lielā mērā nenotiek, izņemot problēmu un augsta riska spēlētājus, kas meklē lielākas izmaksas." - Anonīms autors, ECIPE priekšlikums

Saskaņā ar ziņojumu neregulētie operatori pašlaik veido aptuveni 91,6 miljardus eiro no ES mēroga GGR, savukārt regulētie operatori veido 36,5 miljardus eiro. Šī atšķirība uzsver spiedienu, ar ko jau saskaras likumīgi subjekti.

Fons

Brisele ir sarežģīta politiskā situācija. Jauni pašu resursi prasa visu 27 dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu. Paredzams, ka tādas valstis kā Malta, kuras ekonomika ir ļoti atkarīga no iGaming sektora, iebildīs pret papildu slogiem. Francija, no otras puses, ir norādījusi, ka nepiekritīs budžeta vienošanai, kurā trūkst ievērojamu jaunu pašu resursu. Azartspēļu nodevas priekšlikums konkurē vai papildina citas idejas, piemēram, kriptovalūtu nodokli, kas varētu ieņemt no 3 līdz 4 miljardiem eiro, vai nodevas tehnoloģiju gigantiem, piemēram, Google un Amazon.

Azartspēļu nodevas priekšrocība salīdzinājumā ar saskaņotu nodokli ir tā, ka tiek izvairīts no juridiskām komplikācijām. Tā kā nodokļu likmes dalībvalstīs jau plaši atšķiras, ES mēroga nodeva būtu jauns, neatkarīgs ieņēmumu avots. Tas varētu samazināt dažu valstu pretestību, jo valsts nodokļu suverenitāte formāli paliek neskarta, pat ja ekonomiskā ietekme uz operatoriem ir identiska.

Kāpēc tas ir svarīgi Vācijas spēlētājiem

Attiecībā uz Vācijas spēlētājiem, kas aktīvi darbojas kazino, kurus licencējusi Gemeinsame Glücksspielbehörde der Länder (GGL), šāda ES nodeva varētu radīt netiešas sekas. Saskaņā ar ECIPE ziņojumu, Vācija ir viens no lielākajiem potenciālajiem maksātājiem līdzās Itālijai un Francijai. Tā kā Vācijas tirgus jau ir stingri regulēts ar 2021. gada Valsts azartspēļu līgumu (GlüStV 2021), ieskaitot 1 eiro par griezienu limitu spēļu automātiem un 1000 eiro depozīta limitu mēnesī, izmantojot LUGAS sistēmu, juridisko pakalpojumu sniedzēju peļņas starpība jau ir ārkārtīgi augsta.

Ja tiks ieviesta papildu ES nodeva līdz 10 procentiem, licencētajiem pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, nāksies pārsniegt šīs izmaksas uz klientiem, samazinot atdeves likmes spēlētājiem (RTP) vai samazinot bonusa piedāvājumus. Tā kā Vācijas spēlētāji jau tiek stingri uzraudzīti, pastāv risks, ka cenu atšķirība salīdzinājumā ar nelegālajiem operatoriem bez GGL licences palielināsies. Tas varētu apdraudēt grūti iegūto kanālu likmi, ja izklaides spēlētāji uztvers juridisko vietņu finansiālo nelabvēlīgo stāvokli kā pārāk lielu.

Ko tas nozīmē GGL licencētajiem kazino

Operatoriem GGL atļauju sarakstā būtu sarežģīta aprēķināšana. Papildu ES nodeva vēl vairāk samazinātu rentabilitāti Vācijas tirgū. Tā kā GGL jau uzliek augstas tehniskās, spēlētāju aizsardzības un nodokļu prasības, turpmākas nodevas varētu likt starptautiskām grupām pārskatīt savus ieguldījumus Vācijas tirgū vai krasi samazināt mārketinga izdevumus. Vēl ir jānoskaidro, vai ES Komisija izstrādās šādu nodevu tā, lai nodrošinātu, ka augsti aplikti tirgi, piemēram, Vācija, netiktu dubultā sodīti, saglabājot juridisko pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju pret melno tirgu.