Tirdzniecības karšu pakas vajadzētu klasificēt kā azartspēles, apgalvo eksperts Leons Sjao

Robeža starp kolekcionēšanu un azartspēlēm kļūst arvien plānāka, tirgum attīstoties tirdzniecības karšu jomā. Leonijs. Sjao, Honkongas pilsētas universitātes docents un King’s College London viespētnieks, apgalvo, ka pašreizējās regulatīvās sistēmas nespēj tikt līdzi šīm izmaiņām. Tā kā produkti kļūst dārgāki un augstas vērtības „medību” kartes veicina spekulatīvu uzvedību, tradicionālais skatījums uz tirdzniecības kartēm kā vienkāršām rotaļlietām vairs nav ilgtspējīgs. Sjao pētījumi liecina, ka daudzi no šiem produktiem jau atbilst azartspēļu juridiskajām definīcijām daudzās jurisdikcijās.

Informācijas atklātība joprojām ir galvenā problēma šajā nozarē. Pētījumā, kas publicēts „Journal of Behavioral Addictions”, Sjao un viņa komanda izpētīja dažādu kolekcionējamu karšu spēļu iepakojumu un atklātības datus. Rezultāti norāda uz sistemātisku patērētāju informācijas trūkumu, kas būtu neiedomājams regulētajā kazino sektorā. Šis uzraudzības trūkums ļauj ražotājiem pārdot nejaušas balvas ar augstām likmēm nepilngadīgajiem bez aizsardzības līdzekļiem, kas nepieciešami citām derību formām.

Skaitļi un fakti

Sjao empīriskais pētījums ietvēra 50 fizisku tirdzniecības karšu spēļu un kolekcionējamu sporta karšu paku analīzi. Rezultāti bija pārsteidzoši: 80% paku uz iepakojuma nebija norādītas varbūtības. Atlikušie 20%, kas sniedza informāciju, bieži bija nepilnīga, grūti atrodama vai potenciāli maldinoša. Svarīgi, ka neviena paka neatklāja konkrētu varbūtību iegūt katru atsevišķu karti no komplekta. Šis datu trūkums liek patērētājiem nevarēt pieņemt informētus finanšu lēmumus.

Sjao definē azartspēles vienkārši, saskaņojot ar daudzu reģionu likumdošanas standartiem. Viņš norāda:

„Karšu pakas vajadzētu uzskatīt par azartspēlēm gan pēc veselā saprāta definīcijas, gan pēc juridiskās definīcijas, taču regulatori pareizi nepiemēro azartspēļu likumu.”

Viņš arī uzsver, ka tiešsaistes karšu „laušanas” un „pārpakošanas” izaugsme — kur patērētāji maksā par daļu no kastes, ko atver kāds cits — virza šo darbību vēl tuvāk tradicionālajām azartspēlēm. Šie formāti bieži ietver lielākas finanšu likmes un rada lielāku krāpšanas risku, salīdzinot ar standarta paku iegādi mazumtirdzniecībā.

Fons

Kolekcionēšanas tirgus „azartspēļu spēlēšana” ir veicināta ar vairākiem faktoriem, tostarp pieaugošo pieprasījumu pēc Covid pandēmijas. Tā kā hobijā ieplūst vairāk naudas, īpaši no pieaugušiem kolekcionāriem, ražotāji ir ieviesuši dārgākus „kolekcionēšanas izdevumus” un īpaši retas kartes. Tā kā šīs kartes var viegli pārdot vai apmainīt trešo pušu platformās, tām ir skaidra reālās pasaules monetārā vērtība. Saskaņā ar lielāko daļu pašreizējo likumu naudas riskēšana par izredzēm laimēt balvu ar monetāro vērtību ir azartspēle, taču tas paliek nepiemērots kāršu nozarē.

Kāpēc tas ir svarīgi Vācijas spēlētājiem

Vācijā azartspēles tiek stingri regulētas saskaņā ar Interstate Treaty on Gambling 2021 (GlüStV 2021). Licencētiem operatoriem ir jāievēro stingri spēlētāju aizsardzības pasākumi, piemēram, LUGAS centrālā uzraudzības sistēma un 1000 eiro mēneša iemaksu limits. Tomēr, tā kā kolekcionējamās kārtis Vācijā pašlaik netiek klasificētas kā azartspēles, tās pilnībā apiet šos aizsardzības mehānismus. Tas nozīmē, ka Vācijas patērētāji, tostarp nepilngadīgie, var tērēt neierobežotas summas kāršu pakām bez GGL (Gemeinsame Glücksspielbehörde der Länder) iejaukšanās. Ja regulatori sekotu Xiao ieteikumam, kāršu mazumtirgotājiem galu galā varētu būt jāievieš vecuma pārbaude un tēriņu limiti, kas līdzīgi tiem, kas atrodami licencētos tiešsaistes kazino.

Ko tas nozīmē GGL licencētiem kazino

Operatoriem, kuriem ir GGL licence, azartspēlēm līdzīgu produktu regulējuma trūkums rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Kamēr uz kazino attiecas stingras caurskatāmības prasības un augsti nodokļi, kolekcionējamo kāršu nozare darbojas ar līdzīgiem psiholoģiskajiem stimuliem, bet bez jebkāda regulatīvā sloga. Pāreja uz kāršu paku klasificēšanu par azartspēlēm varētu novest pie saskaņotāka tirgus, kurā visiem produktiem, kas saistīti ar finansiālu risku un nejaušību, tiek piemēroti vienādi augsti patērētāju aizsardzības standarti. Tas galu galā nāktu par labu plašākas spēļu industrijas integritātei.